Reizēm nākas dzirdēt par nelaimes gadījumiem maratonos, kad arī gados jauni cilvēki, noskrienot vien desmit kilometru distanci, cieš no pēkšņas nāves. Visbiežāk tam par iemeslu ir kāda problēma tieši sirds-asinsvadu sistēmā, tādēļ devāmies pie AS "Veselības Centru Apvienība" poliklīnikas "Pulss 5" kardioloģes Daces Lūriņas uzzināt vairāk par sirds veselību un kādas pārbaudes būtu ieteicams veikt pirms dalības maratonā.
Bieži vien cilvēki pārvērtē savas fiziskās spējas, īpaši gados vecāki cilvēki pietiekami neizvērtē savas sirds-assinsvadu sistēmas veselības stāvokli, kuriem lielākie riski ir saistīti ar asinsvadiem un pēkšņiem sirds ritma traucējumiem. Jaunākiem cilvēkiem tie ir pēkšņi sirds ritma traucējumi un kāda iedzimta saslimšana, kura nav konstatēta iepriekš un ikdienā neizpaužas, kas nozīmē, ka ir svarīgi veikt izmeklēšanu neatkarīgi no vecuma. Skriešana un dalība martonā pēc būtības ir profesionāls sports, kas prasa lielu fizisko piepūli, labu sagatavotību un izturību. Līdz ar to arī tikpat rūpīgu kontroli pār savu veselību, no kuras arī atkarīgs, vai piedalīties un, ja piedalīties, tad, kādu distanci var atļauties skriet.
Galvenā izmeklēšanas metode, lai pārbaudītu vispārējo sirds veselību, ir ehokardiogrāfija, ar kuras palīdzību var novērtēt sirds struktūru, lielumu, sieniņu biezumu, sirds funkciju un vārstuļu darbību, kā arī izslēgt iedzimtas un iegūtas patoloģijas, kuras ne vienmēr cilvēks izjūt ikdienā. Jauniem cilvēkiem par nāves cēloni maratonā var būt, piemēram, iepriekš nekonstatētas sirds strukturālas izmaiņas, kas var būt par iemeslu dzīvībai bīstamām aritmijām, un dažādas iedzimtas slimības.
Maratona dalībniekiem un visiem tiem, kuri nodarbojas ar skriešanu vai jebkādām citām regulārām fiziskām aktivitātēm, nozīmīga izmeklēšanas metode ir sirds slodzes tests. Ar šī testa palīdzību netieši var spriest par asinsvadu stāvokli un veikt pulsa un asinsspiediena regulācijas novērtēšanu slodzes laikā. Ja cilvēkam pie fiziskas slodzes ir sirds ritma traucējumi, tad to izmeklēšanas laikā var redzēt.
Ja tiek konstatētas kādas problēmas, veicot šos divus izmeklējumu, tad tiek nozīmēti papildus izmklējumi, piemēram, Holtera monitorēšana - diennakts kardiogrammas pieraksts vai, ja pacientam assinspiediens ir uz robežas starp normālu un paaugstinātu (hipertensija), tad veic diennakts assinsspiediena monitorēšanu. Jebkuram cilvēkam arī ir jāzina savs holesterīna un cukura līmenis, ko var pārbaudīt, nododot asinsanalīzes.
Īpaša uzmanība sev ir jāpievērš, ja pie jebkādas fiziskas slodzes cilvēks jūt elpas trūkumu, galvas sāpes, reiboņus vai nepatīkamas sajūtas krūšu kurvī. Šie simptomi var liecināt par problēmām saistītām ar sirds-asinsvadu sistēmu.
Sirds veselībai ir ļoti svarīgas Omega-3 taukskābes. Ir pētījumi, kas pierāda, ka, lietojot ilgtermiņā vairākus gadus, tās novērš iespējamos sirds ritma traucējumus un uzlabo atsevišķas holesterīna frakcijas (triglicerīdi), normalizējot tā līmeni, kas ir svarīgi, jo pie paaugstināta holesterīna ir lielāks sirds-asinssvadu slimību risks.
Īsās maratona distances - 6 km un 10 km - nav tik bīstamas un tās ir laba trenējoša slodze sirdij, bet, protams, jāskatās indivduāli katram cilvēkam atkarībā no viņa vecuma, fiziskās sagatavotības un ne tikai sirds-asinssvadu, bet arī citām slimībām.
Maratona dalībniekiem ir jābūt labi sagatavotiem, bet arī veselības izmeklējumu rādītājiem ir jābūt objektīvi labiem, kas nozīmē, ka nevar vadīties tikai no savas pašsajūtas, jo, kā jau iepriekš minēts, bieži vien sirds-asinsvadu slimības nevar ikdienā just.
Sirdi var stiprināt ar regulāru fizisku slodzi, kas trenē izturību. Bez tās liela nozīme ir arī uzturam, miega režīmam un dzīvesveidam.
Sirdi var stiprināt ar regulāru fizisku slodzi, kas trenē izturību. Bez tās liela nozīme ir arī uzturam, miega režīmam un dzīvesveidam.