 |
| Nepamatota zāļu lietošana ir kaitīga Jūsu veselībai. Vienmēr konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu. |
Pie
smaguma sajūtas pakrūtē, kas var rasties pārēšanās vai gremošanas traucējumu gadījumā,
nepieciešams lietot enzīmpreparātus, kuri nodrošina aizkuņģa dziedzera fermentus (lipāzi,
amilāzi, tripsīnu) pietiekamā daudzumā, lai sašķeltu nesagremoto barību - taukus,
olbaltumvielas un ogļhidrātus. Veselam cilvēkam šie medikamenti jālieto tikai
tad, kad tas ir nepieciešams.
Paaugstinātas
kuņģa skābes gadījumā lietošanai piemēroti ir trīs veidu medikamenti, atkarībā
no dedzināšanas intensitātes un biežuma – antacīdi,
H2 histamīnreceptoru blokatori un protonu
sūkņa inhibitori.
Antacīdi –
neitralizē kuņģa skābi, paaugstinot kuņģa satura pH par 3 – 4 vienībām,
tādejādi efekts iestājas uzreiz pēc to iedzeršanas. Pie šīs grupas pieder
dažādi magnija hidroksīdu, alumīnija hidroksīdu, nātrija hidrogēnkarbonātu,
kalcija karbonātu, magnija karbonātu saturoši medikamenti. Šos preparātus
iesaka lietot gadījumos, kad saskare ar dedzināšanu kuņģī ir reta un īslaicīga,
pārsvarā saistīta ar asu ēdienu, gāzētu dzērienu vai medikamentu lietošanu.
H2 histamīnreceptoru blokatori –
samazina skābes līmeni kuņģī, kavējot histamīna darbību - konkurē ar to pie
histamīna receptoriem kuņģa gļotādas klājšūnās. Šo medikamentu darbības ilgums ir 4 – 8 stundas, tādēļ tos lieto tikai vienu vai,
nepieciešamības gadījumā, divas reizes dienā. Veselam cilvēkam šos preparātus jālietot
tikai pēc vajadzības, taču jāņem vērā, ka to efekts sāksies vēlāk nekā antacīdu
lietošanas gadījumā. Smēķēšana samazina šo medikamentu efektivitāti un tajā
pašā laikā arī pastiprina kuņģa skābes izdalīšanos. Saskaroties ar šāda
rakstura veselības problēmām arvien biežāk, smēķēšanu vēlams atmest vai vismaz
samazināt, lai stāvokli nepadarītu sliktāku.
Protonu sūkņa inhibitori –
protonu “sūknis” ir ferments un šīs grupas medikamenti to neatgriezeniski
inhibē jeb deaktivizē, un to atjaunot var tikai no jauna sintezētas fermenta
molekulas, kam nepieciešama apmēram dienakts (24 stundas). Tieši tādēļ šos
medikamentus, jālieto tikai vienu reizi dienā un obligāti 30
minūtes pirms ēšanas, vislabāk no rīta pirms brokastīm. Iesaka gadījumos, kad
saskare ar dedzināšanu ir biežāk kā trīs reizes nedēļā un iepriekšminēto grupu
medikamenti nav izrādījušies pietiekami efektīvi. Ārstēšanas kursa ilgums parasti
ir 2 nedēļas, bet nepieciešamības gadījumā ārsts var būt nozīmējis līdz pat 8
nedēļām. Antacīdus šajos gadījumos var lietot kā papildterapiju. Jāizvairās no asu
un ceptu ēdienu, gazētu un alkoholisku dzērienu lietošanas uzturā, jāsamazina vai jāatmet smēķēšana un jācenšas ierobežot NPL grupas medikamentu lietošana.
Diskomforta
sajūta vēderā (pūšanās, gāzu veidošanās) saistīta ar disbakteriozi, kura
visbiežāk rodas ilgstoši lietojot glikokortikoīdus saturošus un sālskābes
sekrēciju mazinošus medikamentus, kā arī antibiotikas, kas ir visbiežākais šāda
veida problēmu cēlonis. Disbakteriozes gadījumā tiek nomākta zarnu mikroflora (Lactobacillus, Bifidobacteria) un
virsroku ņem tādi mikroorganismi kā Candida,
Clostridium – pūšanās baktērijas un Escherichia
coli, kas arī rada šo diskomfortu. Šādos gadījumos palīdz dažādi laktobaktēriju preparāti, kurus
ieteicams lietot jau kopā ar medikamentiem, kuri nomāc mikrofloru, tādejādi
izvairoties no nepatīkamajiem simtomiem. Laktobaktērijas uzlabo kuņģa un zarnu
trakta mikrofloru un konkurē ar patogēnajām baktērijām, tādejādi
normalizējot zarnu trakta darbību. Uzturā
vajadzētu censties vairāk lietot skābpiena produktus (kefīrs, jogurts,
laktoprodukti) un ierobežot saldumu lietošanu, jo tie sekmē rūgšanas procesus. Vēdera
pūšanos var atvieglot lietojot simetikonu
saturošus preparātus, kas mehāniski sašķeļ gāzu pūslīšus un izvada tos laukā no organisma.
Akūta
caureja sākas pēkšņi, ilgst 3 dienas līdz 2 – 3 nedēļas un tās izraisītāji var būt vīrusi un salmonellas. Galvenā problēma ir šķidruma un elektrolītu zudums, ko
jācenšas novērst. Ārstēšanai ieteicams lietot laktobaktēriju preparātus, lai normalizētu vēdera izeju. Caureju mazinoši līdzekļi, darbojas īslaicīgi
simtomātiski, samazinot vēdera izejas biežumu, un nav ieteicams tos lietot
ilgstoši. Lai atvieglotu stāvokli var lietot adsorbentus, kuri adsorbē baktērijas un toksīnus, kas var
būt caurejas cēlonis. Lietojot šos līdzekļus, jāņem vērā, ka tie saista arī iekšķīgi
ieņemtos medikamentus, tādēļ laika atstatumam starp tiem ir jābūt vismaz divām
stundām. Svarīgi ir nodrošināt šķidruma ievadīšanu organismā zaudētā ūdens un
elektrolītu atgūšanai, lietojot šķīdumu, kura sastāvā ir nātrijs, kālijs, hlors un bikarbonāts. Uzturā jāizvairās lietot
pienu, treknus, piparotus un ļoti saldus produktus, kafiju, kolu un saliktus
pretsāpju medikamentus, antacīdus un citus magnija saturošus medikamentus, jo
magnijs var stimulēt caureju. Ja caureja un/vai vemšana nepāriet vai nemazinās
3 dienu laikā, noteikti jāsazinās ar ārstu.