Sirds un asinsvadu slimības mūsdienās ir ļoti plaši izplatītas. Kādi ir galvenie cēloņi un kā sevi no tām dzīves laikā pasargāt, devos uzzināt intervijā ar AS "Veselības Centru Apvienība" poliklīnikas "Elite" ārstu kardiologu, internistu un veloergometrijas diagnostikas speciālistu Ivaru Vaski.
Kas ir mūsdienās visbiežāk izplatītākā sirds un asinsvadu sistēmas slimība?
Visizplatītākā kardioloģiskā saslimšana šobrīd ir arteriālā hipertensija.
Kāda ir situācija pēdējo gadu laikā ar saslimstības biežumu?
Ņemot vērā sociāli ekonomiskos apstākļus, paaugstināto stresa līmeni un izmaiņas cilvēku dzīvesveidā, risks saslimt mūsdienās turpina pieaugt.
Mirstību skaits pēdējo 10 līdz 15 gadu laikā ir nostabilizējies, bet ne samazinājies. Šo gadu laikā ir attīstījusies medicīna, ārstēšanas metodes un medikamenti. Mūsdienās ir iespēja, pateicoties veiksmīgai sadarbībai starp ārstu un pacientu, palielināt dzīvildzi un uzlabot dzīves kvalitāti. Taču caurmērā mirstība ir augsta un sirds un assinssvadu slimības kā nāves cēlonis vēljoprojām atrodas pirmajā vietā pasaulē.
Mūsdienās pastāv tendence, ka ar šīm slimībām sāk slimot arī gados jauni cilvēki?
Jā, šāda tendence pastāv. Miokarda infarkts līdz 40 gadu vecumam nav vairs reta parādība. Sirds un asinsvadu sistēmas saslimšanas gados jauniem cilvēkiem rodas visbiežāk tieši uz stresa fona. Diemžēl bieži vien netiek uzsākta savlaicīga ārstēšana un šīs slimības noved līdz pat invaliditātei. Tie ir gadījumi, kad savlaicīgi nav novērsti sirds ritma traucējumi vai dzīvesveida veicinātas sirds muskuļa saslimšanas, kas noved pie sirds mazspējas.
Kāds ir vidējais kardioloģijas pacienta vecums?
Grūti spriest, jo ambulatorā praksē pacienti nāk zināmā izlases kārtībā. Lielākā daļa ir gados vecāki pacienti vai ar hroniskām kaitēm vidēji 60 gadu vecumā. Smagākie gadījumi paliek stacionāros, kuriem pēc tam tiek rekomendēti kontroles izmeklējumi, bet, kas uz poliklīniku neatnāk. Savelkot šo visu kopā, varētu būt, ka tāds vidējais kardioloģijas pacienta vecums ir 55 līdz 60 gadi.
Kuri ir galvenie faktori, kas ietekmē sirds un asinssvadu sistēmas veselību?
Ģenētika un iedzimtība spēlē būtisku lomu, kas ir atkarīga no saslimšanas grupām, piemēram, arteriālās hipertensijas gadījumā iedzimtība nosaka 50%, bet sirds išēmiskās slimības gadījumā 20-30% apmēram. Tas nozīmē, ja kāds ir agrīni ģimenē miris 30 līdz 50 gadu vecumā un nav skaidri zināms nāves iemesls, tad aiz tā var būt kāda no sirds un asinssvadu sistēmas slimībām. Šādos gadījumos ir vairāk jāpievērš sev uzmanība.
Dzīvesveids - nepietiekamas fiziskās aktivitātes, smēķēšana, pārmērīga alkohola lietošana, neveselīgs uzturs, kaitīgi darba apstākļi un stress tam visam vēl klāt - ir pilns komplekts, kas veicina sirds un asinsvadu slimību attīstību.
Pēc tam, kad jau ir konstatētas kādas problēmas, būtisks faktors, kas stimulē vai bremzē slimības progresu ir terapijas regularitāte un ārsta rekomendāciju ievērošana. Bieži vien pacientam saka, ka jāveic izmeklēšana, bet cilvēks neveic. Arī zāļu lietošanas režīma ievērošana ir svarīga, piemēram, ainsspiediena zāles jālieto katru dienu un līdz mūža beigām, bet bieži ir gadījumi, kad cilvēks dzer zāles pus gadu vai gadu un pārstāj. Labākā gadījumā, sajūtoties slikti, viņš vērsīsies pie ārsta, sliktākajā - tas viss beigsies ar insultu.
Kāda veida sūdzībām parādoties, veselam cilvēkam jāgriežas pie ārsta?
Ja tieši runājam par sirds un asinsvadu slimībām, tad jāskatās subjektīvas sūdzības, kas ir jebkura rakstura, kas saistītas ar fizisku slodzi, tai skaitā, vienkāršām ikdienas aktivitātēm kā uzkāpt pa kāpnēm. Ja tādas parādās, tad jāvēršas pie ārsta.
Kas jāievēro uzturā un dzīvesveidā, lai samazinātu savu saslimšanas risku ar sirds un asinsvadu slimībām tuvākā vai tālākā nākotnē?
Pirmkārt, vajag atteikties no kaitīgiem ieradumiem - nelietot pārmērīgi alkoholu, nesmēķēt, neēst "fast food". Būtībā jau lielākā daļa pārtikas, kas ir veikalos, satur daudz kaitīgu vielu. Sāls lietošana jāierobežo, it īpaši tiem, kuriem ir zināmas problēmas ar paaugstinātu asinsspiedienu. Šiem slimniekiem ieteicamais sāls daudzums diennaktī ir 2 līdz 3 grami.
Kas attiecas uz diētu, tad nav tāda brīnumprodukta, kura lietošana uzturā palīdzētu visos gadījumos. Piemēram, paaugstināta asinsspiediena gadījumā ir labi lietot pārtikas produktus, kas satur C vitamīnu, jo C vitamīns piedalās kolagēna sintēzē, kas savukārt uzlabo elastību asinsvadu sieniņās. Taču paaugstināta holesterīna gadījumā galvenais ir izvairīties no pārtikas ar augstu tauku saturu. Kopumā jāņem vērā, ka katram cilvēkam ēdieni ir stingri individuāli atkarībā no slimības rakstura.
Ceļu uz veselīgāku dzīvesveidu var sākt pamazām, pakāpeniski. Organismam par labu nāk ievērot ik pa laikam atslodzes dienas, ko sākumā var darīt vienu reizi mēnesī, pēc laika divreiz mēnesi un pēc tam, vadoties pēc savām sajūtām, arī biežāk. Šajās dienās vajag ēst vieglāku uzturu - jogurtus, svaigi spiestas sulas, atturēties no ceptiem ēdieniem. Tas palīdz attīrīt organismu, lai neuzkrājas šļakvielas. Visu sāk pamazām un turpina līdz tas izveidojas kā ieradums. Cilvēks, kurš jau ir pieradis katru rītu skriet, vairs bez tā nevar. Tāpat arī ar izmaiņām ēdienkartē. Ikdienā jāierobežo sāls un jācenšas vairāk ēst vārītus, sautētus un tvaicētus ēdienus un izvairīties no ceptiem produktiem.
Profilaktiski jāveic regulāras veselības pārbaudes. Sievietēm vecumā pēc 45, bet vīriešiem pēc 55 gadiem vismaz vienu reizi gadā ir jāapmeklē kardiologs, lai pārbaudītu sirds un asinsvadu sistēmas stāvokli, pat ja nav nekādu sūdzību, svarīgi ir aprunāties ar ārstu par dzīvesveidu, slimību anamnēzi ģimenē un no tā var skatīties tālāk, kādi izmeklējumi nepieciešami.
Jāsaprot, ka neviens cits mūsu vietā par mums nedomās un neko arī mūsu vietā nedarīs. Pašam par sevi ir jādomā un ar sevi ir jāstrādā, jo ārsts var ieteikt, ko darīt, bet nevar izdarīt pacienta vietā.