Lolita Neimane - "Jau bērnudārzā vajadzētu mācīt par uzturu"

Foto: Facebook

Kas ir veiksmīgas diētas pamatā?

Uz visiem vienu nevar attiecināt, jo liekais svars nav tikai no uztura atkarīgs - lielu lomu spēlē arī iedzimtība. Lielākā kļūda, ar ko esmu saskārusies savā ilgajā privātpraksē, ir, ka cilvēki domā, ka veselīgs uzturs nozīmē zaudēt svaru, bet ne vienmēr tā tas ir. Ja ar uzturu tiek uzņemts vairāk nekā spēj iztērēt, ķermeņa svars var palielināties, arī ēdot veselīgi. Nupat viena no manām studentēm veica interesantu pētījumu, kur cita starpā atklājās, ka tikai puse no pētāmās grupas, kas bija respondenti ar aptaukošanos, pievērš uzmanību marķējumam - sāls, cukura daudzumam un kaloritātei, kas liecina par to, ka cilvēki neseko līdzi tam, cik kaloriju uzņem. Uzskatu, ka arī skolā par uzturu māca nepietiekami, jo studenti pirmajā kursā atnāk uz Universitāti ar diezgan vājām zināšanām. Jāsāk ar to, ka jau bērnudārzā vajadzētu mācīt par uzturu, uzturvielām un kaloritāti. Cilvēki mūsdienās ļoti daudz meklē informāciju internetā un tur, protams, var izlasīt arī galīgi aplamu informāciju, kurai nav zinātniska pamatojuma. Šeit ļoti lielu lomu spēlē izglītība, lai cilvēks mācētu izlasīto kritiski novērtēt un nesabojātu veselību, ievērojot dažādus dīvainus ieteikumus.

Kāds svara zaudēšanas temps ir cilvēkam veselīgs un kad jau tas ir par strauju?

Zelta standarts ir puskilograms līdz viens kilograms nedēļā. Bet tas var arī atšķirties uz vienu vai otru pusi, ja cilvēkam ir izteikta šķidruma aizture organismā, tad pirmajā nedēļā var būt pat trīs līdz četri kilogrami, bet tas nebūs konstanti visu laiku katru nedēļu. Ja īsā laikā zaudē 10 - 15 kilogramus, tad tas noteikti nav veselīgi iekšējiem orgāniem. Ir daudz diētu, kas balansē uz veselības robežas. Kā piemēru var minēt pēdējā laika populāro ketogēno diētu, kad līdz minimumam tiek samazināta ogļhidrātu uzņemšana. Tāda ēšanas režīma rezultātā parādās subjektīvās sūdzības - nogurums, aizkaitināmība, nespēks. To ievērojot, var pasliktināties, piemēram, nieru rādītāji. Tas ir lieks stress organismam.

Kuri produkti satur visvairāk kaloriju?

To, cik produktam ir augsta kaloritāte, nosaka tā sastāvs. 1 g tauku dod 9 kilokalorijas, 1 g olbaltumvielu - 4 kilokalorijas un 1 g ogļhidrātu - 4 kilokalorijas. Produkts, kas satur 100% tauku, ir eļļa. 100 g eļļas dod 900 kilokalorijas, piemēram, viena ēdamkarote eļļas satur apmēram 150 kilokalorijas. Sabiedriskajā ēdināšanā ļoti bieži piedāvātais ēdiens ir ļoti eļļains, jo tā ir daudz ātrāk un vieglāk pagatavot ēdienu. Taukus saturoši produkti ir arī majonēze un sviests. Saldumi var saturēt pat ap 600 kilokaloriju, 100 g sviests - 748 kilokaloriju, majonēze - 700 kilokaloriju. Žāvētos augļos arī būs salīdzinoši daudz.

Vai taisnība, ka tādi ēdieni kā mellenes, arbūzs, melone, tomāti, gurķi svaigā veidā ir ēdami, cik vien vēlas un liekajos kilogramos nepārvēršas?

Nav gan taisnība. Arbūzā 100 g ir 8,3 g cukura, kilogramā jau būs 83 g cukura. Melonei 100 g ir 54 kilokalorijas!!!, bet kilograms dos 540 kilokalorijas. Liela starpība ir starp augļiem un dārzeņiem. Gurķī, piemēram, 100 g ir tikai 15 kilokalorijas. Ar augļiem jābūt uzmanīgiem, jo var uzņemt ar tiem ļoti daudz kilokaloriju vienā reizē pat nemanot.

Vai viss uzņemtais cukurs pārvēršas taukos?

Pats sliktākais ir parastais cukurs jeb saharoze. Pasaules Veselības organizācija šobrīd iesaka lietot ne vairāk kā 25 g dienā, kas ir ļoti maz, ja salīdzinām, ka viens litrs jogurta var saturēt pat jau 150 g cukura. Liekais cukurs ātri pārvēršas taukos, ja tas netiek iztērēts. Būtībā jāsamazina sāls, cukura un transtauku daudzums uzturā. Interesanti, ka gāzētie saldinātie dzērieni dažādās valstīs var saturēt pavisam atšķirīgus cukura daudzumus, 330 ml var būt gan 40 g cukura un citā vien tikai 23 g cukura. Tas ir tādēļ, ka produktus ražo pēc pieprasījuma. Līdzīgi ir arī ar sāli. Ieteicamā deva ir 5 g dienā, bet Eiropā vīriešiem un sievietēm vidējais sāls patēriņš ir 8,5 g dienā. Sāls ir tas, kas obligāti jāsamazina pie paaugstināta arteriālā asinsspiediena.

Vai "cukura atkarība" ir reāla lieta vai iedoma?

Cukura atkarība tiek definēta kā pārtikas atkarība. Tas ir pieradums un tā ir reāla lieta, ar kuru ir saistīti vairāki riski. Viens no riskiem ir zobu veselība, ko parasti skatās pēc 12 gadus veca bērna zobu stāvokļa un Latvijā šajā vecumā ir vidēji trīs bojāti zobi, kamēr Skandināvijas valstīs bojāts ir tikai viens zobs. Tad, protams, aptaukošanās un kardiovaskulārie riski, kaulu veselība (samazinās kaulu blīvums ) un ādas problēmas, kas īpaši bieži sastopamas pusaudžu vecumā.

Kāda ir kafijas ietekme uz svaru?

Kafija satur kofeīnu un par tā iedarbību pēdējā laikā saistībā ar notievēšanu dzirdētas pozitīvas lietas. Plaši iesaka izdzert četras krūzītes kafijas dienā. Zaļā tēja, atkarīgs no šķirnes, bet satur vairāk kofeīna nekā šķīstošā kafija, bet tomēr mazāk nekā pupiņu kafija.

Ūdens dienā jāizdzer visiem divi litri? Un kā ir ar citronūdeni - veselīgi?

Ūdens daudzumu, ko dienā jāizdzer, var aprēķināt katrs sev individuāli pēc formulas 35 - 50 ml uz vienu kilogramu svara, atkarībā no fiziskajām aktivitātēm, apkārtējās vides temperatūras un apģērba.

Citronūdeni var dzert, ja nav problēmas ar kuņģi, taču labums no tā nav tik liels, kā tas ir visur tik plaši izslavēts. Principā kuņģim nepatīk skābs un es nerekomendētu šādu paradumu piekopt.

Tagad īpašu popularitāti ir iemantojis vegānisms. Kā jūs uz to skataties?

Ja vegāns zina, kas papildus jāuzņem, tad tas ir veselībai normāls ēšanas režīms. Cilvēkam ir jābūt ļoti izglītotam. Diezgan bieži, ievērojot vegānu uzturu, trūkst dzelzs un B12 vitamīns, taču tas nav vienmēr. Kopumā vegānisms tiek uzskatīts kā atbalstāms, bet ar ļoti daudziem noteikumiem, kas papildus jāievēro.