Alerģija ir pastiprināta imūnās sistēmas reakcija uz substancēm, kuras vai nu iekļūst organismā vai ar kurām tam ir tieša saskarsme, piemēram, mājdzīvnieku spalvas vai ziedputekšņi. Substance, kura izraisa alerģisku reakciju, ir alergēns. Organisms uz to alerģijas gadījumā reaģē kā uz patogēnu un mēģina to iznīcināt.
Cilvēkam, nonākot kontaktā ar alergēnu, reakcija ne vienmēr ir tūlītēja. Imūnās sistēmas jūtīgums uz šo vielu attīstās pakāpeniski pirms tā uz to pastiprināti reaģē. Imūnai sistēmai nepieciešams laiks, lai atcerētos alergēnu un reaģētu uz to. Šo procesu sauc par sensibilizāciju, kas var ilgt no dažām dienām līdz vairākiem gadiem. Reizēm sensibilizācija nav noritējusi līdz galam, tādēļ pacients var izjust simptomus daļēji, bet ne pilna spektra alerģiju. Imūnai sistēmai reaģējot uz alergēnu, veidojas iekaisums. Pazīmes un simptomātika atkarīga no alerģijas tipa. Alerģiskās reakcijas var skart gremošanas sistēmu, ādu, deguna blakusdobumus, elpceļus un acis.
Imūnā sistēma uz alergēnu reaģē tā it kā tas būtu kaitīgs patogēns kā baktērija, sēnīte, vīruss vai toksīns. Tomēr alergēns nav kaitīgs, imūnā sistēma vienkārši kļūst pārlieku jūtīga pret šo vielu. Tai reaģējot uz alergēnu, izdalās imūnglobulīna E (IgE) tipa antivielas ar mērķi iznīcināt alergēnu un tā rezultātā izdalās histamīns un rodas alerģiskā reakcija. Alerģijas galvenā problēma ir nevis alergēns, bet cilvēka imūnā sistēma, kas kļūdas pēc nekaitīgas vielas uztver kā kaitīgas.
Pārtikas alerģija rodas, kad cilvēka imūnā sistēma pastiprināti reaģē uz kādu pārtikas produktu vai kādu no tā sastāvā esošo komponentu, identificējot to kā kaitīgu un mēģinot ar to cīnīties. Pārtikas alerģijas simptomi var variēt no vidējiem līdz smagiem. Simptomi var izpausties uz ādas, kuņģa un zarnu traktā, sirds un asinsvadu sistēmā un elpceļos. Var noritēt vienā vai vairākos veidos: vemšana un/vai vēderkrampji, nātrene, elpas trūkums, atkārtots klepus, nosprostojums kaklā un grūtības norīt, mēles pietūkums, kas apgrūtina runāšanu vai elpošanu, vājš pulss, bāla vai zilgana āda, reibonis vai ģībonis un var būt arī anafilaktiskais šoks, kas ir bīstams dzīvībai. Lielākā daļa šo simptomu sākas divu stundu laikā, bieži arī minūšu laikā. Efektīvākā terapija šajā gadījumā ir nelietot uzturā ēdienu, pret kuru ir alerģija, un, ieturot maltīti ārpus mājas, uzmanīgi izpētīt ēdiena sastāvu. Daļa no pārtikas alerģijām var ar laiku pāriet, bet daļa nē, kā piemēram, alerģija uz zemesriekstiem var būt arī iedzimta ģimenē. Pārtikas produkti, kuri visbiežāk izraisa alerģiju ir olas, piens, zemesrieksti, zivis, kvieši, soja, dažādi augļi un ogas.
Ādas alerģiskas reakcijas var izpausties kā atopisks dermatīts, nātrene vai kontakta dermatīts. Atopiska dermatīta gadījumā āda ir sausa, apsārtusi, sakairināta un niezoša. Dažreiz, it sevišķi, ja tur iekļuvusi infekcija, uz ādas parādās mazi, ar dzeltenīgu šķidrumu pildīti pūslīši. Nātrene izpaužas kā sarkani izciļņi uz visa ķermeņa. Nātrene ir akūta, ja tā ilgst ne ilgāk kā sešas nedēļas, bet ja ilgāk, tad tā ir jau hroniska nātrene. Akūtas nātrenes cēlonis parasti ir alerģija. Kontakta dermatīts rodas brīdī, kad āda saskaras ar kairinājumu vai alergēnu, kas izpaužas kā izsitumi, nieze, dedzināšana un čūlas. Kontakta dermatītu var izraisīt ziepes, veļas mazgāšanas līdzekļi, auduma mīkstinātāji, šampūni, metāli, piemēram, niķelis, līmes, nagu lakas, ārīgi lietojami medikamenti un dažādi augi.
Alerģiska rinīta (dēvē arī par “siena drudzi”) gadījumā raksturīga bieža šķaudīšana, tekošs vai aizlikts deguns, niezoša sajūta acīs, mutē vai uz ādas. Izpaužas brīdī, kad imūnā sistēma pastiprināti reaģē uz kādu aģentu apkārtējā vidē. Alerģisks rinīts var būt sezonāls vai pastāvīgs. Sezonāla alerģiska rinīta gadījumā simptomi izpaudīsies pavasarī, vasarā un agrā rudenī, bet pastāvīga – visu cauru gadu. Dažiem cilvēkiem vienlaicīgi var būt abu veidu alerģisks rinīts, simptomiem esot cauru gadu un pastiprinoties sezonāli. Alerģiska rinīta alergēni var būt dažādi ziedputekšņi, dzīvnieku spalva, putekļi, cigarešu dūmi, izplūdes gāzes, smaržas. Viens no visbiežākajiem alergēniem ir ziedputekšņi. Putekšņu sezonas laikā jācenšas turēt ciet logi, ejot laukā jānēsā brilles vai saulesbrilles, lai pasargātu acis no putekšņu iekļūšanas tajās. Pēc būšanas laukā, atnākot mājās, vēlams nomainīt apģērbu un ieiet dušā, jo putekšņi nosēžas uz apģērba, ādas un matiem. Otrs biežākais alergēns ir dzīvnieku spalva. Ja jums ir bijusi saskare ar dzīvnieku, rūpīgi nomazgājiet rokas un palūdziet, lai cilvēks, kuram nav alerģija jūs attīra no spalvām labi vēdināmā telpā. Antihistamīnu lietošana vairumā gadījumu veiksmīgi noņem siena drudzim raksturīgos simptomus.
Alerģiska reakcija var izpausties arī acīs kā nieze, apsārtums, dedzināšana un asarošana. To var izraisīt alergēni apkārtējā vidē, piemēram, ziedputekšņi, dzīvnieku spalva, putekļu ērcītes, cigarešu dūmi, izplūdes gāzes līdzīgi kā alerģiska rinīta gadījumā, tāpēc arī jācenšas izvairīties pēc iespējas no alergēna, jāaizsargā acis ar brillēm vai saulesbrillēm, dodoties laukā.
Alerģiju rašanās risks pastāv, ja ģimenē kāds slimo ar astmu – vecāki, vecvecāki vai citi radinieki – alerģijas risks ir augstāks; ja ģimenē kādam ir alerģija – tuvi radinieki – alerģijas risks ir lielāks; bērniem alerģiju risks ir augstāks nekā pieaugušajiem; astmas slimniekiem ir izteikti lielāka iespējamība attīstīties alerģijām; nepietiekama saules gaisma – zinātnieki no Eiropas Vides un Veselības centra kopā ar dažādiem Austrālijas centriem atklāja, ka bērni, kas izauguši teritorijās, kur ir mazāk saules augstāks alerģiju līmenis; esoša alerģija – ja cilvēkam ir alerģija, tad pastāv liela iespējamība attīstīties alerģijai uz vēl kādu citu vielu.
Aptiekās var iegādāties plašu klāstu medikamentu alerģijas simptomu mazināšanai dažādās formās gan iekšķīgai, gan ārīgai lietošanai. Šo medikamentu sastāvā ir aktīvās vielas, kuras sauc par antihistamīniem. Šie medikamenti bloķē histamīna receptorus, tādejādi neļaujot izpausties alerģijai. Izšķir pirmās un otrās paaudzes preparātus. Pirmās paaudzes antihistamīni ir ar izteiktu sedatīvu darbību, tādēļ vairākumā gadījumu cilvēkam rada miegainību. Otrās paaudzes antihistamīni ir daudz efektīvāki, tie darbojas visu diennakti un parasti tie ir bez miega efekta. Līdz ar to labāk būtu izvēlēties šīs paaudzes medikamentus. Ja alerģija izpaužas kā alerģisks rinīts, var lietot arī deguna aerosolus, kuru sastāvā ir pretalerģijas aktīvās vielas. Ir arī acu pilieni, kuri speciāli paredzēti alerģiska konjunktivīta simptomu mazināšanai.
PIRMS ZĀĻU LIETOŠANAS RŪPĪGI IZLASIET INSTRUKCIJU UN KONSULTĒJIETIES AR ĀRSTU VAI FARMACEITU PAR ZĀĻU LIETOŠANU. ZĀĻU NEPAMATOTA LIETOŠANA IR KAITĪGA VESELĪBAI.
Rakstā iekļauta informācija no http://www.medicalnewstoday.com/articles/264419.php