Atšķirība starp dažādu paaudžu cilvēkiem
vienmēr ir bijusi un, ja kādu laiku atpakaļ jaunākā no tām bija Y jeb Millenium paaudze, tad šobrīd jau vairāk tiek runāts par Z jeb Online
paaudzi - cilvēkiem, kuri dzimuši sākot no 2000. gada un aug līdzās
modernajām tehnoloģijām, nepārtraukti atrodoties sociālajos tīklos, bieži
komunikāciju klātienē atstājot otrajā plānā. Lielākā daļa skolnieku pieder
tieši pie šīs paaudzes, tāpēc lūdzām sniegt savus komentārus un uz mūsu
jautājumiem atbildēt VCA Poliklīnikas "Aura" bērnu psihoterapeitei
Maijai Dubovai.
Daudz tiek diskutēts par to, vai bērnam
atļaut agrā vecumā lietot mobilās ierīces un datorus, pastāvot dažādiem
uzskatiem sabiedrībā - vieni saka, ka bērnam ir jāaug kopā ar tehnoloģijām,
citi atkal, ka tās nav piemērotas bērniem. Ko jūs domājat par šo jautājumu un
no kāda vecuma, jūsusprāt, tad bērns drīkstētu pilvērtīgi lietot visas
tehnoloģiskās iespējas?
Pilnīgi skaidrs, ka progresu nekas
neapstādinās. Cilvēki šausminājās gan par grāmatu lasīšanu, gan auto, gan
vilcieniem. Cilvēka būtība, neskatoties uz tehnikas progresu, nav mainījusies.
Bērna attīstībā vadošā loma ir un paliek ģimenei, un pirmajos dzīves trīs gados
mēs apgūstam prasmes un uztveram tik daudz informācijas, cik visas tālākās dzīves
laikā. Tādēļ ir tik būtiski domāt par šo periodu bērna dzīvē. Bērnam ir jāaug
ģimenē, jābūt maksimāli daudz kopā ar vecākiem, nevis ar tehnoloģijām. Un
laikam var droši teikt, ka visa attīstība tomēr nāk ar zināmu piepūli un bērna
gadījumā tā būs arī vecāku piepūle: rādīt, mācīt un darīt kopā. Un kurp vecāki
virzīs, tajā virzienā arī bērns attīstīsies. Ja vecāki vēlas veidot bērnā
sociālās, respektīvi, komunikācijas prasmes, tad stimulēs mentalizācijas
procesus (spēju saprast savas un otra emocijas, vēlmes, nolūkus), vairāk
apmeklējot pasākumus ar citu bērnu piedalīšanos. Ja vecāki vēlas veidot
sportistu, tad jau agri sāks kopā sportot. Ja vēlas bērnu virzīt uz datoru
pasauli, tad kopā darbosies ar datoriem.
Kad bērns sāk iet skolā, izsekot līdzi tam, ko viņš redz
sociālajos tīklos ir praktiski neiespējami, neskatoties uz to, ka ne viss tajos
esošais saturs ir piemērots šādam vecumam. Kā vecākiem būtu jāveido bērnā
izpratne, lai viņš spētu izvērtēt un atšķirt labo no sliktā, derīgo no
nederīgā?
Izpratne veidojas darot kopā, nevis
uzklausot pamācības. Būtisks ir piemērs, ko pieaugušie rāda ar savu rīcību.
Skolas periodam sākoties, bērnam paveras ne jau tikai datoru un moderno telefonu
pasaule. Ir pieejami dažādi sporta, māksals un mūzikas organizēti pasākumi, kas
arī veidos un attīstīs bērna pasaules uzskatus.
Jūsuprāt, vai agrīnā saskare ar mūsdienās pieejamajām tehnaloģijām - telefoni, datori, internets - veicina bērna attstību vai kaut kādos aspektos arī traucē vai pat kavē?
Pirmsskolas periodā digitālās ierīces drīzāk var novirzīt bērna attīstību prom no šim periodam risināmajiem emocionālajiem un kognitīvajiem uzdevumiem: šeit jāsāk mācīties tikt galā ar savu nevarību, atkarību, jāmācās atpazīt savas emocijas un tikt ar tām galā, jāmācās pieņemt realitātes izaicinājumus un par to veidot stāstījumus. Tam palīdzēs galda, sporta spēles ar vecākiem vai vienaudžiem, kas attīstīs fizisko veiklību, konkurences un savas nevarības pieņemšanas prasmes. Tam domātas arī pasakas, ko vecāki lasa priekšā, kas ir par nevarību, bailēm, zaudējumiem, draudzību un risinājumu atrašanu. Digitālajām ierīcēm ir neatsverama loma skolas periodā, ja tās izmanto kā informācojas avotu. Digitālās spēles, manuprāt, veicina narcistiskas personības iezīmes ar iracionālām fantāzijām un atkarību no tām, bet neveicina prasmes, kas nepieciešamas reālai izdzīvošanai sabiedrībā.
Ar kādām problēmam bērnu audzināšanā
varētu saskarties vecāki, kuri ir no iepriekšējās Y paaudzes ar bērniem Z
paaudzē?
Visas paaudzes saskaras ar problēmām un katra
nākamā paaudze atšķiras no iepriekšējās. Tomēr daži vecāki spēj šīs problēmas
atrisināt veiksmīgāk. Jo vairāk vecāki spēs izprast bērnu pasauli, respektīvi
spēs būt vērīgāki, spēs atlicināt laiku būt kopā, parunāties, jo labāk spēs
meklēt palīdzību pie pedagogiem, citiem speciālistiem, vai internetā.
Kā, jūsupārt, tehnaloģijas ietekmē Z
paaudzes savstarpējās attiecības vienam ar otru?
Komunikācija ir sarežģīta prasme, kuras
apgūšana prasa piepūli. Labākā situācijā ir bērni, kuriem ir brāļi vai māsas - viņi
jau ģimenē mācās saprasties, cīnīties, pastāvēt par sevi, piekāpties. Datorā to
iemācīties nevar. Tāpat kā datorā nevar iemācīties peldēt - tas vienkārši ir
jādara, saņemot arī dažu labu nepatīkamu pieredzi, ar ko jāmācās tikt galā.
Šādi "datorbērni" skolā netiek galā ar sadzīvi, jo nav iemācījušies
saprast citu domas, nolūkus un uzvedību. Un tad skola kļūst par "
šausmām", kas atstāj ietekmi arī uz sekmēm.