Depresija pieder pie vienas no izplatītākajām slimībām mūsdienās un pēc 2016.gada Pasaules Veselības Organizācijas datiem ar to slimo 350 miljoni pasaules iedzīvotāju. Būdamas emocionālākas, sievietes ar depresiju slimo daudz biežāk nekā vīrieši.
Depresija neārstēta var kļūt par nopietnu stāvokli, kas ievērojami samazina cilvēka darbaspējas, spēju mācīties un pasliktina attiecības ar ģimeni. Pašā sliktākajā gadījumā slimība var novest pie pašnāvības. Ik gadu vairāk nekā 800 000 iedzīvotāju mirst no pašnāvības un tas ir otrs biežākais nāves cēlonis cilvēkiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem.
Depresiju izraisa psiholoģisku, sociālu un bioloģisku faktoru kopums. Cilvēkiem, kuri dzīvē ir saskārušies ar lieliem pārdzīvojumiem (darba zaudēšana, ģimenes locekļa nāve, psiholoģiska trauma), ir daudz lielāka iespēja, ka dzīves laikā var attīstīties depresija. Depresijai kā psihiskai saslimšanai ir cieša saistība arī ar fiziskām saslimšanām, piemēram, depresija var veicināt sirds un asinsvadu sistēmas slimību attīstību.
Kā jebkurai slimībai, arī depresijai ir savi raksturīgie simptomi, pie kuru izjušanas, cilvēkam vajadzētu sākt vairāk pievērst uzmanību. Šie simtomi var būt: bezpalīdzības sajūta, bezcerība, samazinās interese par ikdienas aktivitātēm, apetītes un svara izmaiņas uz vienu vai otru pusi, arvien biežāk parādās bezmiegs, cilvēks kļūst viegli aizkaitināms un ātri satraucas, enerģijas zudums, nevērtīguma vai vainas izjūta; pārdroša uzvedība – azartspēles, bīstami sporta veidi, traucētas koncentrēšanās spējas un negaidītas sāpes – galvassāpes, muguras sāpes, vēdera sāpes.
Kā jebkurai slimībai, arī depresijai ir savi raksturīgie simptomi, pie kuru izjušanas, cilvēkam vajadzētu sākt vairāk pievērst uzmanību. Šie simtomi var būt: bezpalīdzības sajūta, bezcerība, samazinās interese par ikdienas aktivitātēm, apetītes un svara izmaiņas uz vienu vai otru pusi, arvien biežāk parādās bezmiegs, cilvēks kļūst viegli aizkaitināms un ātri satraucas, enerģijas zudums, nevērtīguma vai vainas izjūta; pārdroša uzvedība – azartspēles, bīstami sporta veidi, traucētas koncentrēšanās spējas un negaidītas sāpes – galvassāpes, muguras sāpes, vēdera sāpes.
Lai gan ir zināmi efektīvi medikamenti depresijas, mazāk nekā puse depresijas slimnieku saņem pienācīgu ārstēšanu, kas skaidrojams ar informācijas trūkumu, nepietiekami apmācītiem medicīnas speciālistiem un sabiedrībā valdošajiem stereotipiem par depresijas, kā slimības, nopientību. Tieši sabiedrības atšķirīgās attieksmes dēļ, cilvēki ne vienmēr ar depresijai raksturīgiem simptomiem vēršas pie ārsta. Iedzīvotāju aptaujā gandrīz 120 000 pieaugušo ir atzīmējuši kādus no sev piemītošiem depresijas simptomiem, bet tikai 9 000 gada laikā ir devušies ar tiem pie ģimenes ārsta vai psihiatra.
Depresiju iedala endogēnā depresija un eksogēnā jeb simptomātiskā depresija. Endogēnā depresija ir, kad depresija ir kā pamatslimība. Izšķir vairākus endogēnās depresijas variantus: lielā depresija, atipiskā depresija, psihotiskā depresija, pēcdzemdību depresija, hroniska depresija un sezoniāla depresija (biežāk rudenī un ziemā). Eksogēnā jeb simptomātiskā depresija ir, kad slimības attīstība ir saistīta ar kādiem ārējiem faktoriem – stresu, organisku centrālās nervu sistēmas bojājumu vai neiroloģiskām diagnozēm. Atkarībā no simptomu skaita, depresiju var iedalīt vieglā, mērenā un smagā.
Mūsdienās cilvēka dzīves ritms un notikumi pasaulē bieži vien kalpo par stresa cēloņiem – terorisma draudi, reliģiskie konflikti, noziedzība, nestabila ekonomiskā situācija, it sevišķi Latvijā, regulāras virsstundas darbā, strādāšana vairākos darbos un laika trūkums - tādēļ par nervu sistēmas veselību būtu nepieciešams parūpēties ikvienam, jo kā jau iepriekš tekstā minēts, tad nervu sistēma ir cieši saistīta ar citām orgānu sistēmām un var būt cēlonis to slimībām.
Depresijas profilaksei ikdienā ieteicams uzņemt pietiekamā daudzumā magniju un B grupas vitamīnus, kam piemīt gan nervu sistēmu stiprinoša, gan nomierinoša iedarība. Ļoti vērtīgas ir Omega -3 taukskābes. Tās labvēlīgi ietekmē visu organismu, bet jo īpaši sirds un asinsvadu un nervu sistēmu, uzlabo smadzeņu funkcijas un atmiņu. Ja ikdienā ir regulāra saskare ar stresu, tad var lietot vieglus nomierinošus preparātus, kuru sastāvā ir ārstniecības augi, B vitamīni un magnijs.
Lai pasargātu sevi no saslimšanas ar depresiju, kā arī ar no citām saslimšanām, jāievēro aktīvs dzīvesveids, regulārs miega režīms un pilvērtīgs, sabalansēts uzturs.